Duodden práksisij la Hanna bessam niektit mav Namibia fállá. Ávttji juohkkahattjav lånudallamij vuolgget, dalloj ådå rádnajt oadtju ja hásstaluvvá ållu ådå láhkáj. Gåvvå: Priváhta
Nuorajs nuorajda

–⁠ Gássjel la dádjadit sæmmi væráldin viessop

Hanna Gregersen (22) la dálla tjadádam 7 ålles 10 vahkojs skihppijsujtárpráksisis Namibian, gånnå la barggam riegádahttema, mánáj ja bårredávda, hiehteduostudagá, kirurgijjalasj sæŋŋgapåsta, tjuohpadime ja obduksjåvnå åssudagájn. Dáj 7 vahkojn la vuojnnám ålov, oahppam ålov ja sujna li mujtojs dievva åvddålijguovlluj.


Stájgok ja då ietjá studenta NTNU:as li práksisin Namibia almulasj skihppijviesojn, danen nav edna hædjovuodav vuojnni. Hæjo manni almulasj skihppijviesojda, madi boandá manni priváhta dievnastusájda. Studenta li vuojnnám moadda vuorbedimijt ja vahágijt ma sidjij li læhkám ållu ådåsa. 

– Tjuokkodibme, buollemháve, sårme, doarrom ja tsábmeduvvam máná. Pasienta e oattjo heva dálkkasijt báktjasij vuosstij, huvsov jalik vieledimev, danen «ietjasa vihke l» gå dåhku li boahtám. Værámus le gå vuojnnep mánájt gudi hæhttuji æjgádisá huksat. Álgon Vuonarijkajn buohtastahttiv, valla dajna hæhttujiv ber hiejttet. Miján ij la návti Vuonan, danen dát sjattaj kultuvrrasjoahkka, subtsas Hanna.

Hanna Gregersen vásedij duov dáv vájvev Namibia skihppijviesojn. Duola dagu subtsas bårredávda åssudagá mánáj birra ma aktu báhtsi æjgádij dagi guhkijt. Gåvvå: Priváhta

Stuorra sieradusá ja alvos vásádusá

Hanna giehttu åssudagáj gaskan li muhtem sieradusá, valla dav majt vuojnni li gå nav edna ressursa ja vædtsaga vájlluji. Stuorámus sieradus la ajtu gåktu skihppijsujtára pasientajt huksi. Vuogádahka l viek garras, skihppijsujtára ælla låje guojmenisá, studentaj jalik pasientaj. Skihppijsujtárstudenta de vargga stivrriji åssudagájt ja dahki juohkka diŋgav mij skåvllidum skihppijsujtáris vuordeduvvá Vuonan. Dasi gullu riegádahttemij rájes gitta ietjá prosedijrajda.

– Dát la ållu ietjá varresvuohtavuogádahka gå Vuonan, ja jáhkáv moaddása lidjin alvaduvvat jus dav lidjin bessat vuojnnet. Hæhttujma åvdåsvásstádusáv válldet vuostasj biejve rájes ja lip vásedam riegádahttemijt, keisersnitt, vájves dáhpádusájt gånnå mánná jurra de vil bierggij, iedne alvos báktjasij, moadda hávij ja dálkkasij dagi. Maŋŋela ham ájádallá masi lav dal ájn læhkám fáron, vájku lidjin vuorddemusá de iv jáhke buktá dádjadit divna, javllá Hanna. 

22-jagák nammat aj gåktu bårredávddaåssudagán mánájt giehtadalli. Dåppe sjaddi moadda jage aktu årrot danen gå æjgáda hæhttuji barggat. Nágin mánájda båhti guosse akti mánnuj madi iehtjádijda ij åvvå aktak guossáj boade. Skihppijsujtára li sijá biráldis, valla ståhkam, jaskadus jali hukso mav æjgádis lidjin oadtjot ij gávnnu, ietjasa háldon li sij. Dát la studentajda svatjádam.

– Jurra de huksi pasientajt. E mánájt jalik ållessjattugijt jaskada jalik doarjoda. Gå bårredávddaåssudagán lidjiv, de lij dåppe gietjajagák guhti dåppe lij guhkijt læhkám æjgádij dagi ja tjielggasit vájlluji huvsov. Jåhtelit munji njoamoj ja dåbdåj tjanástagáv munji. Tjieroj gå sujsta manniv jali iehtjádijt huksiv. Dat muv viek svatjádij, danen gå máná e galga aktu liehket jasska rållaj dagi biráldis, tjielggi Hanna.

Gijttogis  

Studenta barggi guhtta tijma bæjvváj niellja biejve vahkkuj - navti l siján ållo asstoájgge. Danen li manádam Namibiav birra. 

– Práksis la ienep gå tijma skihppijvieson. Mij gudi lip aktan vuolggám, lip nav aktij tjanáduvvam, gå lip ålov aktan vásedam ja muossádam. Práksisij duodden sjattav mujttet gå sæjvvombærjjasijn sáttojduoddara badjel tjiellijiv, jali gå safárihin lijma ja vuojnijma moadda juhtusijt, javllá Hanna.

Sijddaj Vuodnaj manná gijttogis Hanna mijá varresvuohtavuogádagá ja ressursaj diehti. Ávttji juohkkahattjav lånudallamij vuolgget, dalloj ådå rádnajt oadtju ja hásstaluvvá ållu ådå láhkáj. Sij li bessam dahkat majt ællim sijdan bessat dahkat, dagu obduksjåvnnå.

– Besajma fárruj obduksjåvnnåj gånnå gehtjadijma vihttasijt, gåktu gájkka aktan gullu, ja gávnajma manen pasienta lidjin jábmám, duoddis Hanna.

Studenta li ållu ådå kultuvrav vásedam varresvuoda dievnastusájn, ja dav li hæhttum vieledit, vájku ietja lidjin sihtat ietjá láhkáj dahkat. 

– Mujna li vásádusá majt iv lim sihtat guodet. Oahppam lav nav ednagav sihke práksisis ja dasi duodden, majt fárruj váldáv iellemij ja skåvlliduvvam skihppijsujtárin. Gájka galgalulun vidjurijt vehi perspektijvan gehtjadit. Ij la åvvå vejulasj dádjadit man ållu vájve gávnnuji åvddål la daj sinna. Gássjel la dádjadit sæmmi væráldin viessop, låhpat Hanna. 


Jårggålam: Lars Th. Kintel 

Debatt
NordSalten Avis oppfordrer leserne til saklig debatt!
Tenk over hva man skriver og vis hensyn. Kommentarfeltet overvåkes av våre moderatorer. Grove overtredelser av normal debattskikk kan straffes med utestengelse.